Attīstītās rietumu un arī austrumu ekonomikās, dodoties pie pakalpojuma sniedzēja, cilvēks jau iepriekš zina, cik viņš ir riskants, proti, vērts kā klients un uz kādiem līguma nosacījumiem (aizdevuma summām, procentu likmēm utt.) viņš var patiesībā pretendēt, jo katrs cilvēks zina savu kredītskoringu – viņa kā klienta riska novērtējumu.

Kas ir personas kredītskorings?
Personas kredītskorings ir uz ilgākā laika periodā personas saistību un maksājumu informācijas analīzes pamata skaitliskā izteiksmē veidots privātpersonas kredītspējas novērtējums (kredītreitingi parasti ir uzņēmumiem, valstīm utt.). Vienkāršāk sakot, tas var būt skaitlis (var būt arī paplašināts ar burtiem vai tml.), kas norāda, cik riskants klients Jūs esat.
Parasti tie var būt vairāki – katram no pakalpojuma veidiem var būt savs kredītskorings, piem., viens hipotēkas kredītam, otrs auto līzingam, trešais patēriņa kredītam, kredītkartei utt.

Kāpēc kredītskorings ir svarīgs?
Kredītskorings dod iespēju ne tikai potenciālajam pakalpojumu sniedzējam novērtēt iespējamo risku līmeni un piedāvāt atbilstošo cenu un noteikumus, bet arī, kas ir vēl svarīgāk, Jums kā pakalpojumu ņēmējam novērtēt vai Jums piedāvātā pakalpojuma cena, apmaksas termiņi un citi nosacījumi ir pietiekami adekvāti.
Jau pirms došanās pie pakalpojumu sniedzēja (kredīta, līzinga vai cita ilgtermiņa līguma noslēgšanai, Jūs zināt savu kredītskoringu un saprotat, cik labs klients Jūs esat un uz ko varat droši pretendēt. Jūs vairs neesat atkarīgs no pakalpojumu sniedzēja labvēlības – varat doties pie cita, jo zināt savu vērtību.
Ir speciālas grāmatas, kas skaidro cilvēkiem, kā uzlabot savi kredītskoringu – it īpaši, ja cilvēki nākotnē plāno kādu lielāku kredītu – hipotēku, auto, izglītībai. Un, protams, ka kārtīga maksājumu veikšana ir tā pamatā. Tieši šādi, nevis pateicoties TV kampaņām vai tml., daudzi cilvēki patiešām iemācās reālu finanšu pratību.

Kas aprēķina kredītskoringu?
Kredītskoringu veidošana ir privātā sektora prerogatīva, tāpēc to aprēķina jau augstāk minētie kredītinformācijas biroji vai specializēti uzņēmumi (aģentūras, analītikas kompānijas utt.), kas ar tiem sadarbojas. Tieši šie privātā sektora uzņēmumi ir tie, kas ir ieinteresēti nodrošināt maksimāli kvalitatīvu produktu gan pakalpojumu sniedzējiem, gan pašām privātpersonām.

No kā veidojas kredītskorings?
Kredītskoringa modeļi lielā mērā tiek veidoti, balstoties uz privātpersonas maksājumu informāciju. Modeļi ir dažādi, taču vismaz ieskatam būtu labi atzīmēt galvenās to sadaļas un to procentuālo īpatsvaru aprēķinos – 1) informācija par rēķiniem (gan laicīgi samaksātiem, gan kavētiem) – 35%; 2) aktīvās saistības – 30%; pieejamās kredītinformācijas vēstures ilgums -15%; citi – 25%.

Kur tiek iegūti dati kredītskoringam?
Svarīgākais būtu atzīmēt, ka informāciju veido nevis apkopojot dažādas atskaites no dažādiem reģistriem, bet gan no pašos kredītinformācijas birojos uzkrātās informācijas. Ja izmanto analoģijas, tad atskaite ir kā fotoattēls, kurā var redzēt informāciju, kas ir aktuāla konkrētajā mirklī – aktīvās saistības, aktīvie vai agrākie kavējumi, ienākumi utt., savukārt kredītskorings ir kā video, kurā atspoguļojas pilnīga informācija visā tā uzkrāšanas periodā – visi aktīvie, visi jau atdotie kredīti, visi rēķini (gan tie, kas ir apmaksāti laicīgi, gan kavētie utt.), un šī informācija tiek analizēta visā kredītskoringa uzkrāšanas periodā. Un, ja atceras, ka kavējumu procents parasti ir tikai daži procenti no kopējā maksājumu skaita, tad ir acīmredzami, ka tieši kredītskorings ir tas, kas palīdz reāli novērtēt patieso kredītriska līmeni.

Kas ir nepieciešams kredītskoringa aprēķināšanai?
Reāla, nevis formāla kredītskoringa , tāda, ko vēlētos izmantot gan uzņēmumi, gan privātpersonas, gan valsts institūcijas, izveidošanai ir nepieciešami dati, dati un vēļreiz dati. Precīzāk:

1. dati, kas ir uzkrāti no pēc iespējas plašāka uzņēmumu/sektoru loka – bankas, nebankas, komunikācijas, pakalpojumu sniedzēji, parādu piedzinēji utt.;

2. dati, kas ietver pilnīgu informāciju – gan pozitīvo, gan negatīvo;

3. dati, kas tiek uzkrāti un regulāri atjaunoti ( tiešsaistē, reizi stundā, reizi dienā) un ilgākā periodā (vismaz gada garumā);

Kā jau iepriekš minēju, šādu informāciju nevar iegūt no ārējām atskaitēm, to iegūt tikai no atbilstoši izveidotām datubāzēm, kurās kredītinformācijas birojiem ir iespēja veikt dažādus aprēķinus atbilstoši to izstrādātājiem modeļiem. Kredītinformācijas biroji arī bieži sadarbojas ar analītikas kompānijām, kas arī izstrādā kredītskoringa matemātiskos modeļus – piem., FICO uzņēmums ASV, kur katram ASV iedzīvotājam ir savs FICO novērtējums.

Kāda ir situācija ar informācijas apmaiņu Latvijā?
Informācijas apmaiņas pakalpojumus Latvijā nodrošina 2 spēlētāji.

Latvijas Bankas kredītu reģistrs. Kad 2008. gadā darbību uzsāka Latvijas Bankas veidots kredītu reģistrs, tirgū nebija līdzīgas struktūrvienības, kas varētu nodrošināt banku sektoram informācijas apmaiņu, tāpēc kopš tā laika kredītu reģistrs papildus savai kontroles funkcijai ir pildījis arī informācijas apmaiņas funkciju (starp kredītu reģistra biedriem – kredītiestādēm). Svarīgi būtu atzīmēt, ka tieši kredītiestādes ir tās, kas darbojas ar noguldītāju naudas līdzekļiem, tāpēc ir pilnīgi saprotama Latvijas Bankas kredītu reģistra loma – uzraudzīt šī sektora kredītriskus, jo bankas savā darbībā riskē nevis ar saviem, bet gan ar savu klientu un noguldītāju līdzekļiem;

Kredītinformācijas biroji. Latvijā uz doto brīdi ir divi savstarpēji konkurējoši kredītinformācijas biroji – AS „Kredītinformācijas Birojs” un AS „CREFO Birojs”. Tie jau no pašiem pirmsākumiem tika dibināti ar mērķi izstrādāt ar kredītrisku saistītus produktus un pakalpojumus (gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, gan valstij), izmantojot progresīvākos nozares risinājumus – kredītatskaites, vērtēšanu, skoringošanu, monitoringu utt.

Personas kredītskorings iedzīvotājiem Latvijā – kad?
Ja šo jautājumu man uzdotu pirms diviem mēnešiem, es teiktu, ka tas ir 1.5-2 gadu jautājums, jo informācijas apmaiņas tirgus attīstība Latvijā pēdējos gados ir virzījusies pareizā virzienā:

1. Viss nebanku kreditēšanas sektors jau sen, kopš 2011. gada, aktīvi apmainās ar informāciju – sākotnēji tikai ar negatīvo, bet kopš aptuveni 2013. gada arī ar pilnīgu informāciju (gan aktīvām saistībām, gan maksājumu kavējumiem);

2. Par kredītinformācijas biroju klientiem ir kļuvušas jau vairākas kredītiestādes. 20.06.2018. Saeimā jau pirmajā lasījumā ir apstiprināti grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas dos iespēju bankām pilnvērtīgi apmainīties ar nebankām ne tikai ar negatīvo informāciju, kā tas ir tagad, bet arī ar pozitīvo informāciju;

3. Arvien vairāk uzņēmumu ārpus kreditēšanas sektora – elektronisko sakaru, preču un pakalpojumu sniedzēji, piedzinēji utt. – kļūst par kredītinformācijas biroju klientiem un sniedz tiem informāciju;

4. Datu atjaunošana datubāzēs kļūst arvien vairāk automatizēta – piem., daļa nebanku kreditēšanas uzņēmumu atjauno datus ik stundu (pretstatā Latvijas Bankai, kur jaunu saistību atjaunošanu datubāzē var veikt 5 darba dienu laikā);

5. Bet pats svarīgākais – abi kredītinformācijas biroji ir nostiprinājuši savu reputāciju Latvijā un uzņēmumi sāk uzticēties tiem arvien vairāk. Klientu uzticēšanās ir pamats kredītinformācijas biroju darbībai, bez tās nebūs ne klientu, ne kvalitatīvu datu, nebūs nekā;

6. Un patiesi vēsturisks notikums– Šī gada augustā abi Latvijas kredītinformācijas biroji ir principiāli vienojušies apmainīties ar informāciju, lai nodrošinātu savus klientus (gan banku, gan nebanku kreditēšanas uzņēmumus) ar maksimāli pilnīgu informāciju!

Taču ja, neskatoties uz visiem pēdējo gadu sasniegumiem informācijas apmaiņas nozarē, virsroku ņems Latvijas Bankas iniciatīva- pievienot nebanku kreditēšanas sektora uzņēmumus Latvijas Bankas kredītu reģistram, tad par personas (iedzīvotāju) kredītskoringu varēs vienkārši aizmirst.

No Latvijas Bankas ir dzirdēti vairāki argumenti:

Pirmais Arguments – Sniegt kreditētājiem (bankām un nebankām) pilnīgu informāciju novērtējuma veikšanai!
Atbilde - Pilnīga informācija nozīmē gan ievērojamu informācijas plašumu, gan tās dziļumu:

1. informācijas plašums nozīmē spēju iegūt datus ne tikai no banku un/vai nebanku sektora, bet arī no visām pārējām visām nozarēm – komunikācijas, pakalpojumu, preču utt;

2. datu dziļums nozīmē ne tikai aktuālo informāciju, bet informāciju par visiem veiktajiem maksājumiem ilgākā laika periodā (gan laikā nomaksātiem rēķiniem, gan kavētiem, maksājumu veikšanas gaitu, maksāšanas disciplīnu utt.).

Šobrīd gandrīz visi nebanku kreditētāji un daļa kredītiestāžu jau vairāku gadu garumā sniedz kredītinformācijas birojiem savus datus un veic tur savu klientu pārbaudi. Jau šobrīd abos kredītinformācijas birojos (kopā) jau ir akumulēti apm. 95% informācijas par visiem patēriņa (gan banku, han nebanku) kredītiem Latvijā. Ja Latvijas Bankai būtu patiesa vēlme uzlabot novērtējuma veikšanai pieejamo informācijas kvalitāti, tad tā noteikti varētu atrast veidu kā sadarboties ar kredītinformācijas birojiem un no tiem iegūt uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju, pat kvalitatīvāku par to, ko Latvijas Banka iegūtu ar varu piesaistot veselu sektoru savam kredītu reģistram. Es nemaz nepieskaros jautājumam, ka Latvijas Bankas uzdevums būtu uzraudzīt banku (noguldītāju) sektoru, nevis nodarboties ar informācijas apmaiņas uzurpēšanas aktivitātēm.

Otrais Arguments – Valsts finanšu stabilitātes uzlabošanai!
Atbilde - Ja kredītiestāde bankrotē, tad naudu var zaudēt gan noguldītāji, gan vienkārši bankas klienti, un ir skaidrs, ka tas var atstāt ietekmi uz finanšu stabilitāti, tāpēc ir pareizi, ka kredītiestādes tiek stingri uzraudzītas. Gadījumā, ja bankrotētu kāds nebanku kreditētājs – naudu zaudēs tikai uzņēmuma īpašnieki, jo uzņēmuma klienti savus saņemtos kredītus nepazaudēs – vienkārši nāksies to maksāt citam uzņēmumam, kurš pārpirks bankrotējušā uzņēmuma saistības.

Trešais Arguments – Precīzāk novērtēt kredītiestāžu portfeļu kredītriskus!
Atbilde - Ja ar šo domāta palīdzība finanšu sistēmas stabilitātei, tad, kā jau minēju 1. punktā, reālo kredītspēju var balstīt tikai uz pilnīgu informāciju, un šādu informāciju neviens, izņemot kredītinformācijas birojus, Latvijas Bankai nevarēs sniegt. Ja kādam rodas šaubas par to, cik nozīmīgi dati atrodas citos sektoros – ne tikai nebanku kreditēšanas sektorā, ir vērts paskatīties PTAC „Pārskatu par ārpustiesas parādu atgūšanas sektoru 2017. gadā”.
Piem. uz 2017.gada 31.decembri kopējā parādu portfelī iekļautas 1 107 614 parādu lietas,no kurām:

1. 33,67 % nebanku kreditēšanas nozarē;

2. 26,07% par precēm un pakalpojumiem;

3. 25,40% elektronisko sakaru nozarē;

4. 13,21% no kredītiestādēm;

5. 1,65% citās nozarēs.

2 + 3 = 51.47% – tās ir nozares, par kurām pilnu informāciju cenšas apkopot tikai kredītinformācijas biroji. Kā jau minēju iepriekš, ka tieši maksāšanas disciplīnai ir vislielākais % svars iedzīvotāju skoringa aprēķināšanā. Un šie ir tikai kavējumi, tāpēc ir acīmredzams kāds ir potenciālais pozitīvās informācijas apjoms tirgū, kas vispār nemaz nekur nav apkopots un, attiecīgi, ņemts arī vērā.

Bet kādas varētu būt sekas, ja Latvijas Bankai izdotos realizēt savu iniciatīvu un pievienot nebanku kreditēšanas sektora uzņēmumus Latvijas Bankas kredītu reģistra lietotāju lokam?

1. Pasliktināsies klientu vērtēšana, jo kredītu reģistrā nebūs informācijas par komunāliem pakalpojumiem, preču līzingu utt.

2. Pasliktināsies klientu vērtēšana, arī ārpus kredītu reģistra, jo ievērojami samazināsies kredītinformācijas birojos pieejamo datu apjoms un kvalitāte:

a) finansiālo un organizatorisko apstākļu dēļ liekāka daļa klientu izvēlēsies izmantot tikai kredītu reģistru, līdz ar to kredītinformācijas birojā nebūs ne datu, ne pieprasījumu;

b) šobrīd tieši kredītinformācijas biroji ir tie, kuri sedz lielāko daļu izdevumus, kas saistīti ar jaunu datu avotu piesaisti un regulāru atjaunošanu no ne-kreditēšanas nozarēm, jo šo nozaru uzņēmumi, ka likums, kredītinformācijasa birojiem nemaksā (piem. komunālie nepieprasa nekādas atskaites, tie tikai iesniedz savus datus). Tātad kredītinformācijas birojiem nebūs ekonomiska pamatojuma ne jaunu datu avotu (uzņēmumu) piesaistīšanai, ne esošo uzturēšanai;

3. Tiks izjaukta esošā tirgus infrastruktūra, kurā atrodas 2 kredītinformācijas biroji, kas vairāku gadu garumā ir likumīgi iekarojuši savu likumīgo vietu šajā tirgū un konkurē savā starpā. Ņemot vērā, ka Latvijas tirgus nav liels, tas radītu reālus priekšnoteikumus tam, lai kāds no kredītbirojiem aizietu no tirgus, un tad Latvijas informācijas apmaiņas jomā izveidotos dabiskais monopols.

4. Kā jau bija minēts iepriekš, Latvijā nebūs iespējams izveidot reālu iedzīvotāju skoringu, jo kredītinformācijas birojos nebūs tam nepieciešamās uzkrātas datubāzes (gan finanšu, gan nefinanšu sektoros):

a) ja iedzīvotājs nezin sava reālo vērtējumu, tad viņš ir pilnībā atkarīgs no kreditora – kā tas teiks, tā arī būs;

b) nav pietiekamas motivācijas maksāt visus rēķinus laikā, jo to tāpat neviens neņems vērā – galvenais būs nekavēt tikai banku un nebanku maksājumus;

c) iedzīvotājs, nevarēs, kā civilizētās valstīs, plānveidīgi veidot sev labu skoringu (maksājot visu savus rēķinus), lai tad, kad pienāks laiks, likt to lietā – izdevīgi paņemt kredītu/nodrošinājumu sev vai savam biznesam.

d) Latvija varētu aizmirst par inovatīvu un jaunu produktu, pakalpojumu un risinājumu ieviešanu – tai skaitā par kredītskoringu.

Pēdējo dažu gadu laikā informācijas apmaiņas tirgus Latvijā ir strauji attīstījies un ir acīmredzami, ka jau tagad kredītinformācijas biroju risinājumi gan datu uzkrāšanas, gan apstrādes, gan analītikas jomā apsteidz Latvijas Bankas pienesumu. Taču Latvijas Banka par katru cenu uzstāj uz to, lai iegūtu savā kredītu reģistrā visus nebankas kreditētājus un organizētu informācijas apmaiņu. Varbūt tomēr būtu vērts stingri nodalīt kredītiestāžu uzraudzības funkcijas no kredītu reģistra informācijas apmaiņas pakalpojuma, lai no malas neizskatītos, ka Latvijas Banku vairāk uztrauc tas, ka kredītreģistra datu apmaiņas pakalpojums drīzumā vienkārši vairs nebūs nevienam vajadzīgs, un tāpēc ir radusies ideja piesaistīt jaunus dalībniekus. Kreditinformācijas apmaiņa nevar būt pašmērķis, bet gan veids, kā palīdzēt tirgum attīstīties, samazinot un vadot finanšu riskus.

Kā jau minēju pašā sākumā, mēs vēlamies, lai nākotnē Latvijā cilvēki varētu uzstādīt savus noteikumus, nevis kā tas ir tagad. Tāpēc ir svarīgi uzmanīgi sekot līdzi tam, kas notiek kredītinformācijas apmaiņas jomā, jo šādas iniciatīvas parādīsies vēl ne reizi vien. Informācijas apmaiņas tirgus ir delikāts mehānisms, ko var ātri sabojāt, un pēc tam maksāt par to nāksies ilgi. Tāpēc ir svarīgi, lai notiek publiska diskusija sabiedrībā, ne tikai darba grupā, jo šis jautājums skar ne tikai ātro kredītu lietotājus, bet jebkuru cilvēku, kurš kādreiz vēlētos izmantot kredītu, līzingu, hipotēku vai tml..

No tirgus organizācijas viedokļa Latvijā ir Latvijas Bankas kredītreģistrs, kas ir valsts iestāde, un divi kredītbiroji, kas ir privātie uzņēmumi. Svarīgi saprast, ka centrālo banku reģistri parasti tiek veidoti ar mērķi uzraudzīt banku sektoru – tam atbilstoši tiek veidota reģistra datu struktūra, plūsma utt., un, ja nepieciešams, tas var arī nodrošināt datu apmaiņu banku sektoram.

Kredītbiroji, kuru pirmsākumi meklējami jau 19. gadsimtā, nenodarbojas ar tirgus uzraudzību, jo tie jau pašā sākumā tika veidoti ar mērķi veikt kredītspējas vērtēšanu un sniegt savus pakalpojumus tirgus dalībniekiem un nepieciešamības gadījumā – arī valsts iestādēm. Tāpēc aktīvie, dinamiski augošie kredītbiroji ir pretstats lēnajiem un konservatīvajiem centrālo banku reģistriem, un te nav nekādas pretrunas, jo tie vienkārši tika radīti dažādiem mērķiem. Pirmos radīja pats tirgus, bet otrus – valsts.

Progresīvs kredītinformācijas modelis, kāds tagad ir Latvijā, nodrošina gan plašāku finanšu pakalpojumu pieejamību, gan arī zemākas cenas. Netraucējot tam attīstīties, mēs visi būsim ieguvēji – gan valsts, gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, kas ir tādi paši kredītņēmēji. Tāpēc ar ļoti lielu uzmanību jāvērtē visi centieni to mainīt, jo šis ir ļoti smalks mehānisms, ko var ātri salauzt, bet ļoti grūti pēc tam atkal salabot.

Iecerētas izmaiņas

Ja neskatās uz to, kā tas tiek realizēts, bet vienkārši uz faktu, ka ir iespējams iegūt datus no Latvijas Bankas kredītreģistra (zināms, ka ne visi kredītreģistra dalībnieki ir nobrieduši tam, lai sadarbotos ar kādu no kredītbirojiem), tas būtu atbalstāms pasākums – papildu dati palīdzētu, vērtējot iedzīvotāju kredītspēju. Taču šīs iniciatīvas realizācijas mehānisms ir tas, kas var vai nu palīdzēt vai arī pārvilkt treknu svītru pāri tam, kas jau ir izveidots un veiksmīgi funkcionē. Un te runa nav vienkārši par kredītinformācijas birojiem vai kredītu reģistru, bet par informācijas apmaiņas infrastruktūru kopumā.

Ja iecere tiktu realizēta, izmantojot jau izveidojušos infrastruktūru, jo nebanku kreditētāji jau daudzus gadus ar informāciju apmainās caur kredītbirojiem, tas būtu tikai apsveicami. Taču Latvijas Bankas iniciatīva to darīt, piesaistot nebanku kreditētājus Latvijas Bankas kredītu reģistram kā dalībniekus, vērtējama ļoti negatīvi, jo tas grauj jau izveidojošos infrastruktūru.

Ja Latvijas Banka to piedāvātu laikā līdz 2012. gadam, to vēl varētu saprast (šādas lietas pasaulē parasti notiek, kad valstī īsti nedarbojas kredītbiroji), taču darīt to tagad būtu milzīgs solis atpakaļ kredītinformācijas apmaiņā Latvijā ar līdz galam neapzinātām sekām.

Ja tiks atbalstīta iniciatīva, ka nebanku kreditētājiem, lai saņemtu Latvijas Bankas kredītu reģistra datus, jākļūst par tā dalībniekiem, tad riskējam iegūt situāciju, ka:
• tiek bojāta informācijas apmaiņas infrastruktūra nebanku kreditēšanas sektoram, kas jau ir izveidojusies daudzu gadu garumā, jo parādās jauns dalībnieks, kas pilnīgi izjauc jau izveidojušos “status quo” – līdzsvaru, kurā divi kredītbiroji cīnās par klientiem, datu un pakalpojumu kvalitāti;
• informācijas apmaiņas tirgus sāktu stagnēt un visdrīzāk kāda daļa no nebanku kreditētājiem izvēlētos izmantot tikai Latvijas Bankas kredītreģistru, tāpat arī daļa citu kredītreģistra dalībnieku, iespējams, neredzētu pietiekamu iemeslu, lai ietu pie kredītbiroja – it īpaši, gadījumos, kad gan pirmajiem, gan otrajiem nebūtu īpašas vēlmes veikt patiešām kvalitatīvu vērtēšanu un uzlabot savu klientu risku vadību;
• pazeminātos vērtēšanai pieejamo datu kvalitāte, jo to datu kvalitāte, kas atrodas kredītbirojos, ir augstāka, nekā Latvijas Bankā, un tas nav saistīts ar Latvijas Bankas slikto darbu vai tml., jo Latvijas Bankas kredītu reģistrs sākotnēji tika veidots citam mērķim – banku sektora uzraudzībai;
• kredītbiroji visā pasaulē nepārtraukti ievieš jaunas tehnoloģijas un risinājumus – tos pieprasa tirgus, šajā gadījumā Latvijā par to varētu aizmirst;
• ņemot vērā to, ka Latvijas tirgus nav liels, tas radītu priekšnoteikumus, lai Latvijas informācijas apmaiņā izveidotos dabiskais monopols, nevis kā tagad, kad tirgū darbojas divi kredītbiroji.

Atpakaļ uz daudziem gadiem

Svarīgi saprast, ka nevar ar vienkāršiem lēmumiem risināt sarežģītas problēmas. Ja ir vēlme uzlabot kredītspējas vērtēšanu valstī, būtu jāizmanto citu valstu pieredze un jāizvairās no nevajadzīgām kļūdām. Latvijas Bankas iniciatīva atsviestu Latviju atpakaļ uz daudziem gadiem un grautu jau izveidojušos infrastruktūru. Kad nozare no tā varētu atkopties un vai vispār varētu, nav zināms.

Pašlaik izveidota darba grupa Finanšu ministrijas paspārnē, kas spriež par to, kādu modeli izvēlēties. Tāpat svarīgi, lai notiek publiska diskusija sabiedrībā, jo šis jautājums skar ne tikai ātro kredītu lietotājus, bet jebkuru cilvēku, kurš kādreiz vēlētos izmantot kredītu, līzingu, hipotēku utt. Var sekot viens nepareizs lēmums, un mēs par to maksāsim no savas kabatas ar augstākām cenām un procentu likmēm. Ar pārāk smagām cīņām mēs panācām to, ka Latvijā tika ieviests progresīvs informācijas apmaiņas modelis, lai tā vienkārši no tā atteiktos.

Jāatgādina, ka Kredītinformācijas apmaiņas atbalsta asociācija kā biedrība tika reģistrēta 2012. gadā dažas dienas pirms kādas valdības sēdes, kurā mēs aktīvi iestājāmies pret to, ka kredītbirojiem būtu aizliegts apmainīties ar pozitīvo informāciju, pat ja ir personas piekrišana. Vēlāk, izstrādājot likumu, šis ierobežojums bija izņemts ārā.

Mēs aktīvi piedalījāmies pie “Kredītinformācijas biroja likuma” izstrādes, lai Latvijā varētu likt pamatus progresīvam un mūsdienīgam kredītinformācijas apmaiņas modelim. Mēs iestājāmies par atvērtu, caurspīdīgu tirgu ar brīvu konkurenci. Mēs bijām pret jebkādiem monopoliem šajā nozarē – pat, ja kādam šķistu, ka tas īstermiņā varētu atrisināt kādus sasāpējušos jautājumus, beigās par to nāktos dārgi samaksāt – ar augstāku cenu, zemāku kvalitāti, uzticības trūkumu, un par to maksātu gala patērētājs.

Ar likuma izmaiņām paredzēts nodrošināt kredītinformācijas pieejamību visiem kredītdevējiem. Patlaban ierobežota iespēja apmainīties ar ziņām par parādniekiem un viņu saistību izpildi apgrūtina vai pat liedz kvalitatīvi izvērtēt kredītņēmēju spēju atmaksāt kredītu, tādējādi kredīts var tikt izsniegts arī personām, kas to nevar atļauties, norādīts anotācijā.

Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz nodrošināt iespēju, izmantojot kredītinformācijas biroju starpniecību, banku un nebanku kredītdevējiem savstarpēji apmainīties ar ziņām (aktīvajām saistībām) par klientu, tādējādi nodrošinot visiem kredītdevējiem pieeju plašākai informācijai par privātpersonu saistībām un to izpildes gaitu.

Saskaņā ar ierosinājumu gan kredītiestādēm, gan arī nebanku kreditētājiem plānots noteikt pienākumu pārliecināties, vai iespējamajam kredītņēmējam ir pietiekami ienākumi un vai viņš spēs aizņēmumu atdot.

Saeima, šodien pirmajā lasījumā pieņēma arī ļoti strīdīgos (!), Latvijas Bankas ierosinātos, grozījumus Kredītu reģistra likumā, kas noteiktu, kā obligātu prasību, visiem nebanku kreditētājiem kļūt par Latvijas Bankas kredītu reģistra dalībniekiem.

Tāpat parlaments šodien, lai risinātu problēmas patērētāju kreditēšanas jomā, atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Lai grozījumi Kredītiestāžu likumā, Kredītu reģistra likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā stātos spēkā, Saeimai tie jāpieņem vēl otrajā un trešajā lasījumā.

Jaunais “Fizisko personu datu apstrādes likums” ir apstiprināts Juridiskās komisijas sēdē uz 3-o lasījumu.

Jaunais regulējums:
(LV) Personas datu apstrādes likums (likuma projekts) – http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40438774&mode=mkk&date=2018-02-27
(ES) 2016/679 – http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32016R0679

Linki uz dokumentiem:
Vecais regulējums:
(LV) Fizisko personu datu aizsardzības likums – https://likumi.lv/doc.php?id=4042
(ES) 95/46/EK – http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1519930767198&uri=CELEX:31995L0046