Kas ir kredītbirojs jeb kredītinformācijas birojs?

Kredītbirojs ir uzņēmums, kas apkopo informāciju no dažādiem avotiem, veido personas kredītspējas atskaiti (credit report) un sniedz dažādus ar kredītrisku vadību saistītus pakalpojumus. Pakalpojumu galvenais mērķis ir dot iespēju kreditoriem novērtēt potenciālā kredītņēmēja kredītspēju un vadīt savus kredītriskus.

Savukārt pašām privātpersonām ir iespēja pārbaudīt savu datu patiesumu un precizitāti

Piemēram, ja piesakāties kredīta saņemšanai, tad kreditoram, lai pieņemtu lēmumu par kredīta izsniegšanu vai atteikumu, nepieciešams novērtēt Jūsu kredītspēju. Kredītspējas vērtēšanai potenciālais kreditors iegādājas nepieciešamo informāciju no kredītbiroja (kredītinformācijas biroja).

Kas ir kredītinformācija?

Par kredītinformāciju parasti dēvē visas tās ziņas, kas ietekmē personas kredītspēju. Tās ir ziņas par personas kredītsaistībām, par parādiem, par vēsturiskajiem darījumiem, paradumiem rēķinu apmaksā, ziņas par ienākumiem un īpašumiem, informācija par kredītspējas ziņu pieprasījumiem no citiem kreditoriem u.t.t.

Kas ir vēsturiskie dati?

Vēsturiski ir dati par visām tām saistībām, kas uz šo dienu jau ir izpildītas. Vēsturiskos datus arī iedala divās daļās:

  1. Negatīvā kredītvēsture – ziņas par saistībām, kas šobrīd ir izpildītas, bet saistību izpildīšana notikusi tikai pēc maksājuma termiņa kavējuma;
  2. Pozitīvā kredītvēsture – ziņas par tām saistībām, kas uz šo dienu ir izpildītas un tas izdarīts ievērojot maksājuma termiņu.

Kas ir negatīvā informācija?

Par negatīvo informāciju dēvē visas tās ziņas, kas sniedz negatīvu liecību par personas spēju uzņemties saistības. Parasti ar negatīvo informāciju saprot maksājumu kavējumus (parādus) un vēsturi par kavējumiem. Ziņas par negatīvu vēsturi liecina paaugstina risku, jo rada šaubas par personas spēju disciplinēt sevi un plānot savu naudas plūsmu un ģimenes budžetu.

Latvijā negatīvā informācija ir visizplatītākā un jau gadiem cilvēki ir pieraduši runāt par „melnajiem sarakstiem”. Mūsu valstī šādus sarakstus veido gandrīz visi parādu ārpustiesas atgūšanas uzņēmumi jeb parādu piedzinēji, kas strādā tikai ar negatīvo informāciju.

Kas ir pozitīvā informācija?

Pozitīva ir tā informācija, kas sniedz ziņas par nekavētām saistībām, tādēļ šo pozitīvo informāciju var iedalīt divās būtiskās daļās:

  1.  Kredītsaistības, kas ir aktīvas un kam vēl nav pienācis atmaksājuma termiņš;
  2. Laikā apmaksātas saistības jeb pozitīvā kredītvēsture;

Ziņas par aktīvām saistībām, kam vēl nav pienācis apmaksas termiņš netiek vērtētas kā negatīvas ziņas, tomēr veicot kredītspējas novērtējumu šīm ziņām ir būtiska nozīme, lai nepieļautu pārmērīgu aizņemšanos. Savukārt, ja personai ir bijušas saistības, kas ir laikā izpildītas, tas liecina par personas spēju plānot savas finanses un atbildību pret uzņemtajām saistībām un paaugstina personas kredītspēju.

Piemēram, ja persona laikā maksā telefona rēķinu un komunālo pakalpojumu sniedzēju rēķinus, tad tā ir pozitīva informācija, kas liecina par personas disciplinētību un spēju plānot.

Datu avoti kredītbirojā

Par datu avotiem dēvē tās iestādes, uzņēmējus un privātpersonas, no kuriem informācija tiek iekļauta personas kredītspējas atskaitē. Visus datu avotus var iedalīt trīs lielākās apakšgrupās:

  1. Uzņēmumi – uzņēmumu sniegtā informācija par esošām kredītsaistībām, parādiem un to maksāšanas kārtību;
  2. Valsts informācijas sistēmas – dažādas valsts un/vai pašvaldību uzturētas datubāzes, kas var sniegt kredītspējas vērtēšanai nepieciešamu informāciju;
  3. Privātpersonas – personas pašas par sevi var sniegt papildus informāciju, kas ir būtiska kredītspējas vērtēšanai un krāpniecības gadījumu atklāšanai.

Produkti kredītbirojā

Kredītbirojs ir uzņēmums, kas sniedz savus pakalpojumus un pārdod produktus.

  1. Kredītspējas atskaite – kredītspējas atskaite ir informācija par kredītspējas novērtēšanai nepieciešamo datu apkopojums par personu. Šādu atskaiti var iegādāties tie uzņēmumi (parasti kreditori), kuriem ir tiesisks pamats pieprasīt šādu informāciju. Kredītspējas atskaite par sevi ir pieejama arī katrai privātpersonai.
  2. Datu monitorings – iespēja sekot līdzi kredītņēmēja kredītspējas izmaiņām. Šādu pakalpojumu var izmantot kreditori, lai vadītu savu kredītrisku, ja izsnieguši kredītu uz garāku termiņu un izmantojot datu monitoringu kreditori saņem informāciju par konkrēto kredītņēmēju gadījumos, ja notiek izmaiņas tā kredītspējā. Tāpat datu monitoringu var izmantot, lai sekotu līdzi saviem datiem un saņemtu paziņojumu ikreiz, kad datos notikušas izmaiņas. Šāda savu datu monitorēšana ļauj ātri atklāt jebkuras kļūdas vai neprecizitātes savos datos.
  3. Kredītriska novērtējums (kredītreitings jeb credit score) – ņemot vērā dažādus aspektus un katras personas kredītinformāciju tiek aprēķināts personas kredītrisks, ko parasti izsaka ar skaitli. Jo augstāks skaitlis, jo mazāks ir kredītrisks. Kreditori vadoties pēc savas kreditēšanas politikas izvēlas riska robežas, kurās tas ir gatavs izsniegt kredītus.
  4. Citi – kredītbiroji mēdz piedāvāt arī dažādus citus pakalpojumus, gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Kā piemērus var minēt dažādus pretkrāpšanas un identitātes aizsardzības pakalpojumus, personalizētus risinājumus konkrētiem uzņēmumiem, kredītportfeļu pārbaudes u.c.