Jau tuvākajā laikā Ministru Kabinets lems par regulām, kas turpmāk noteiks kredītbiroju darbību jeb, citiem vārdiem sakot, noteikumus pēc kuriem nāksies dzīvot Latvijas sabiedrībai. Tēlaini runājot, var teikt, ka Latvija šobrīd atrodas krustcelēs, un tikai pašu rokās ir izvēle, pa kuru ceļu tālāk doties – vai starptautiskai praksei atbilstoša kredītbiroja virzienā, vai parādnieku reģistra attīstības virzienā – ietekmīga un visaptveroša, bet tomēr tikai parādnieku reģistra. Neraugoties uz to, ka daudzas lietas abiem attīstības virzieniem ir līdzīgas, iespējas cilvēkiem (patērētājiem) ir kardināli atšķirīgas.
Pasaki savu viedokli Ministru Kabinetam!
Ņemot vērā neviennozīmīgo situāciju, “Creditinfo Latvija” vēlas noskaidrot sabiedrības viedokli. Šobrīd savu viedokli jau ir izteikuši aktīvākie “Creditinfo Latvija” klienti – cilvēki, kuri ir reģistrējušies kredītbiroja portālā “Mans Creditinfo”, lai sekotu līdzi savai kredītvēsturei. Bet mēs aicinām arī visus pārējos Latvijas iedzīvotājus izteikt savu viedokli Ministru Kabinetam, kas tuvākajā laikā lems pa kuru ceļu Latvijai iet. Respektīvi, vai nosakot cilvēka kredītspēju (kredītreitingu), drīkstēs ņemt vērā gan labo, gan slikto vēsturi vai tikai negatīvo. Izvērtēt gan pozitīvo, gan negatīvo informāciju, – nosakot cilvēka kredītspēju (piešķirot kredītreitingu), – ir labā prakse kredītbirojiem visā pasaulē. Tās rezultātā cilvēki (patērētāji) iegūst zemākas kredītu procentu likmes, pakalpojumus uz izdevīgākiem nosacījumiem, iedzīvotājs kļūst līdzvērtīgs tirgus dalībnieks – neatkarīgs pakalpojumu sniedzēja izvēlē, jo cilvēks ar labu kredītreitingu ir gaidīts visur!
Aptauja “Pastāsti Ministru Kabinetam savu viedokli par kredītspējas novērtēšanu!” pieejama http://www.visidati.lv/aptauja/697423176/
Kredītbirojs, ņemot vērā starptautisko kredītbiroju labo praksi, atrodas samērā tālu no vienkāršiem parādnieku reģistriem – datu bāzēm, kurās tiek uzkrāta informācija par kavētiem maksājumiem. Kredītbiroja būtība ir risku novērtēšana, kredītspējas noteikšana jeb vienkārši runājot, kredītreitingu veidošana, atbilstoši starptautiski aprobētas metodoloģijas standartiem. Līdzīgi kā šobrīd valstīm tiek noteikti kredītreitingi, kas ir svarīgi starptautiskā arēnā, tā kredītbirojs nosaka kredītreitingus privātpersonām, kas ir svarīgi, pirmkārt, pašām privātpersonām (gan vietējā, gan starptautiskā tirgū), otrkārt, valsts iekšējās ekonomikas attīstībai un drošībai, jo pēcapmaksas pakalpojumu sniedzējiem vai kredītu devējiem patērētājs ar neatkarīgas trešās puses novērtējumu (kredītreitingu) var pierādīt savu finansiālo uzticamību (disciplinētību maksājumu veikšanā). Tā balstās ne tikai uz cilvēka ienākumu apjomu, bet gan uz viņa godaprātu maksājot savus rēķinus.
Viens parāds – akmens kaklā uz mūžu
Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka Latvijā eksistē daudzi reģistri ar parādu informāciju – ir Latvijas Bankas kredītreģistrs ar informāciju par kavētiem maksājumiem bankām, kura dati ir pieejami tikai banku sektoram; ir dažādi reģistri parādu piedziņas kompāniju īpašumā; valsts veidoti un uzturēti utt. Tā vai savādāk, taču šobrīd galvenais, kas tiek ņemts vērā, izvērtējot patērētāja kredītspēju, ir tas, vai viņam ir, vai nav negatīvās kredītvēstures – ir vai nav kavētu maksājumu.
Tajā pašā laikā Latvijā nav reģistra, kurā tiktu uzskaitīta cilvēku labā prakse – laikā veikti maksājumi. Līdz ar to veidojas absurda situācija, ka cilvēks vispār bez kredītvēstures (nav bijušas nevienas saistības) var izskatīties krietni labāk, nekā cilvēks ar kredītvēsturi 10 gadu garumā, ja tās ietvaros sanācis, piemēram, vienu reizi kavēt vienu maksājumu (un nesenās dziļās ekonomiskās krīzes kontekstā tā ir gadījies lielai daļai Latvijas iedzīvotāju). Sanāk, ka cilvēka labos darbus neviens nezina un nenovērtē, kamēr par neveiksmēm uzzina uzreiz un atceras uz ilgu laiku, pat, ja labo darbu īpatsvars ir lielāks par negadījumiem. Ņemot vērā šīs situācijas diskutablo raksturu arī dažādu pakalpojumu sniedzēji neoficiālās sarunās ir atzinuši, ka daudzajiem parādnieku reģistriem tic tikai daļēji, tādējādi nespējot pirmajā brīdī “labos” klientus atšķirt no “sliktajiem”. Kā cena tam ir uzcenojums (augstas procentlikmes) un ne visai elastīgi noteikumi, kas tiek piemēroti visiem – kā “labajiem”, tā “sliktajiem”.
Labs kredītreitings – patērētājs kļūst noteicējs
Savukārt kredītbiroja būtība ir salikt kopā gan labo, gan slikto pieredzi, lai objektīvi izvērtētu situāciju. Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš daudzu gadu garumā ir godprātīgi pildījis uzņemtās saistības, bet gadījies objektīvu iemeslu pēc kādus maksājumus arī kavēt, būs ar labāku kredītreitingu, nekā cilvēks, kurš pret savām saistībām izturējies vieglprātīgi. Turklāt pozitīvās pieredzes (saistības, kas kārtotas bez kavējumiem) fakta nozīmīgums kalpo kā stimuls plānot savus maksājumus un maksāt visus rēķinus laikā, lai iegūtu augstāku kredītreitingu. Jo tas savukārt nozīmē zemākus kredītu procentus, pakalpojumus uz izdevīgākiem nosacījumiem u.tml.
Jau tuvākajā laikā Ministru Kabinets vētīs informatīvo ziņojumu “Kredītinformācijas apmaiņas tiesiskie aspekti un institucionālais modelis”. Tā pašreizējā redakcija paredz kredītbirojam aizliegt izmantot pozitīvo informāciju. Pamatojums – sabiedrības intereses, jo ir bažas, ka sabiedrība tam it kā neesot gatava. Bet, kāpēc aizliegt, nejautājot sabiedrībai? Turklāt, ja šo redakciju Ministru Kabinets apstiprinās, tad Latvijā kredītbiroja – pilnvērtīga kredītbiroja izpratnē – nebūs: būs tikai vēl viens parādnieku reģistrs.
Aptaujas rezultātus un viedokļus es apņemos nodot lēmumpieņēmējiem!
I take care of such information a lot.
6,467 Comments