Kredītinformācijas apmaiņas attīstība pasaulē

Jau visai sen uzņēmēji saprata informācijas nozīmīgumu jebkurās biznesa attiecībās, it īpaši, ja darījuma partneri viens otru nepazīst. Šī iemesla dēļ jau 19.gs.pašā sākumā tika spriests par nepieciešamību apmainīties ar informāciju, lai tādējādi izvairītos no zaudējumiem, kas radās nepamatoti kreditējot (kredītu izsniegšana, pēcmaksas nosacījumi utt.).

Sākotnēji uzņēmēji nolēma informācijas apmaiņu veikt starp konkrētas uzņēmumu apvienības biedriem. Pirmā uzņēmumu apvienība, kas uzsāka savstarpēju kredītinformācijas apmaiņu, bija «Britain’s Society of Mutual Communication for the Protection of Trade» 1801. gadā un biedrībā bija ap 2000 biedru1. 19.gs otrajā pusē šādas uzņēmumu grupas, kur biedri savā starpā apmainījās ar informāciju, parādījās arī ASV un tieši šeit arī sāka veidoties pirmie mēģinājumi no informācijas apmaiņas nodrošināšanas gūt peļņu un nodalīt šo funkciju pildīšanu atsevišķi, tādējādi izvairoties no interešu konflikta.

Kredītinformācijas uzņēmumi jeb aģentūras veidojās kā neatkarīgi informācijas servisa nodrošinātāji, kas būtiski atšķīrās no uzņēmumu apvienībām. Visnepārprotamākā atšķirība bija tā, ka kredītinformācijas uzņēmumi informāciju veidoja par pieejamu ne tikai konkrētas apvienības biedriem, bet visiem, kas bija gatavi maksāt dalības maksu. Šie kredītinformācijas uzņēmumi bija virzīti uz peļņas gūšanu un informāciju pārvērta par preci, kas tika attiecīgi novērtēta, pirkta un pārdota. Cita būtiska atšķirība bija tā, ka kredītinformācijas uzņēmumi mēģināja apkopot plašāku informāciju no dažādiem biznesiem, ne tikai no tiem, kas piedalījās viena konkrēta sektora apvienībā.

Privātie un publiskie reģistri

Līdz ar izpratni par informācijas apmaiņas nozīmīgumu biznesam un ekonomikai kopumā, arvien lielākā skaitā valstu visā pasaulē tika dibināti privātie kredītinformācijas pakalpojumu sniedzēji jeb kredītbiroji.  Stipri vēlāk, tikai pēc 1930.gada, tika veidoti arī pirmie publiskie kredītu reģistri, kuru informācija papildus tika izmantota arī kredītrisku vērtēšanai. Publiskos reģistrus veido valsts, parasti Centrālās Bankas – šie reģistri informācijas apmaiņu nodrošina tikai finanšu sektoram, tādējādi šī informācija pamatā ir pieejama tikai ierobežotam lokam (pārsvarā Bankām un ar tām saistītajiem uzņēmumiem). Savukārt privātie kredītbiroji cenšas informācijas apmaiņā iesaistīt visus tirgus dalībniekus, kam ir interese, strādā un dažādu risinājumu un inovāciju ieviešanu, tādēļ to risku vērtēšana parasti ir efektīvāka.

Par privāto kredītbiroju dibināšanas gadiem pasaulē, skatīt sekojošo tabulu.

Privātie kredītbiroji pasaulē2

Gadu gaitā informācijas apmaiņa ir tikusi pilnveidota un attīstīta, tikušas meklētas nepilnības tajā, lai veiktu nepārtrauktus uzlabojumus. Visas piedzīvotās krīzes un ekonomikas lejupslīdes, ir ļāvušas atrast «robus» informācijas apmaiņas regulējumā, kas pieļāva iespējamību veidoties kreditēšanas tirgus kropļojumiem un radīt negatīvas sekas. Daudzām valstīm nācās samaksāt par pieļautajām kļūdām, izveidojot nepilnīgu kredītinformācijas apmaiņu vai pieļaujot interešu konfliktu iespējas (vairāk lasīt šeit), bet neviena valsts, uzsākot informācijas apmaiņu, nav nonākusi sliktākā situācijā, kā bija.

Globālā ekonomikas krīze, kas šā gadsimta sākumā skāra visu pasauli, lielā mērā bija tieši nepamatotas hipotekārās kreditēšanas rezultāts (neizslēdzot no iemesliem arī derivatīvu tirgu, spekulācijas utt.). Šīs problēmas lika pārvērtēt esošo stāvokli kredītinformācijas apmaiņas jomā un izdarīt jaunus secinājumus. Eiropas Komisija šai sakarā ļoti labi ir noraksturojusi gan krīzes cēloņus, gan to radītās sekas un ir izstrādāti ieteikumi šo jautājumu sakārtošanai. Pamatnostādnes rosināts noteikt ES Direktīvā, kam mērķi ir nepieļaut šādu kļūdu atkārtošanu nākotnē, veicināt finanšu stabilitāti un ļaut ievērojami samazināt patērētājiem nodarīto kaitējumu (skatīt šeit). Arī ASV, kur informācijas apmaiņa notiek jau ļoti sen, atklāja nepilnības regulējumā, kas pieļāva iespēju kredītinformācijas apmaiņu pakļaut kreditoru interesēm un radīt kreditēšanas tirgū būtisku kropļojumu. Mācoties no kļūdām, ASV aktīvi ķērās pie pieļauto kļūdu labošanas un regulējuma pilnveidošanas.

Informācijas apmaiņa Latvijā

Kur tad mēs īsti esam tikuši informācijas apmaiņas jomā? Kas Latvijā izdarīts?

Vienīgā, kas bija ko paveikusi kredītinformācijas apmaiņas jomā bija Latvijas Banka, kas vismaz finanšu sektoram izveidoja LB Kredītu reģistru. Kredītu reģistrs savu darbu sāka vien 2008.gadā, līdz ar ekonomiskās krīzes sākumu Latvijā, kad lielākās problēmas kreditēšanas tirgū jau bija pieļautas. Līdz 2008.gadam vairāku gadu garumā, LB uzturēja parādnieku reģistru, kas apkopoja tikai negatīvo saistību informāciju banku sektorā un līdz ar to tikai nedaudz spēja bremzēt lielo parādu problēmu veidošanos vienā sektorā. Tā kā LB Kredītu reģistrs ir ierobežotam dalībnieku lokam, pārējiem sektoriem nācās uzņemt daudz lielāku parādu slogu uz saviem pleciem. Iedzīvotāji, nevarot samaksāt visas saistības, izvēlējās maksāt parādus bankām, lai nenonāktu LB parādnieku reģistrā vai bankas tām neatņemtu ieķīlātos īpašumus. Rezultātā nenomaksāti palika parādi daudziem citu sektoru uzņēmumiem, kā uzskatāmāko piemēru varētu minēt komunālo pakalpojumu sniedzējus.

Civilizētā kredītinformācijas apmaiņā, kas iesaista visu tirgus dalībniekus, šķiet necik tālāk par 19.gs. tikuši neesam. Nebanku sektora uzņēmumi Latvijā šai jomā izlīdzas kā māk un ar informāciju vēl šodien mēģina apmainīties caur uzņēmumu asociācijām vai daļu negatīvās informācijas cenšas meklēt pie parādu piedzinējiem, kam liela darba apjoma rezultātā uzkrājušās vērā ņemamas negatīvās datubāzes.

Pasaules Banka 2010.gadā kredītinformācijas apmaiņu Latvijā vērtēja: «Informācijas pārklājums un dziļums kredītinformācijas apmaiņas sistēmā Latvijā atpaliek no attīstītajām ES jaunajām dalībvalstīm. Kopējais pārklājums no pieaugušajiem iedzīvotājiem 2009.gada 31.martā sasniedza 3,7 % jeb 875 000 personas, kas ir ievērojami zemāks par vidējo rādītāju citās Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā. Zemie sasniegumi gan pārklājuma, gan dziļuma ziņā ir skaidrojami ar neseno Kredīta reģistra izveidošanu, kas pilnībā darbojas tikai no 2008.gada jūlija.»3

Daļēja izpratne par informācijas apmaiņas nepieciešamību Latvijā nākusi pēc dziļās ekonomikas krīzes, kad jo īpaši smagi nācās izjust sekas haotiskajam kreditēšanas tirgum. Citu valstu pieredze jau izsens sniedza uzskatāmus pozitīvus piemērus informācijas apmaiņas nepieciešamībai un tāpat arī negatīvus piemērus par sekām bez informācijas apmaiņas vai nepareizas un nepietiekamas informācijas apmaiņas. Šī pieredze un gūtās atziņas ir veidojušās sūri un grūti mācoties no kļūdām, bet Latvijā citu pieredze tika ignorēta un rezultātā arī mēs pieļāvām šādu kļūdu, lai vēlreiz sniegtu neapgāžamus pierādījumus pasaulei par smagajām sekām, ko rada nepilnvērtīga informācijas apmaiņa tirgū. Šeit var tikai diskutēt vai tā bija atbildīgo personu nekompetence, neizdarība vai vienkārši bezatbildība, bet Latvijas ekonomikai un iedzīvotājiem šī bija smaga mācību stunda, kas maksāja ļoti dārgi. Ja nespējām mācīties no citu kļūdām, gribās cerēt, ka atbildīgās personas spēs mācīties vismaz no savējām un nepieļaus šo pašu kļūdu atkārtošanu arī nākotnē, piemēram, liedzot apkopot aktuālo saistību informāciju ārpus LB Kredītu reģistra.

Šobrīd, veidojot tiesisko regulējumu informācijas apmaiņai, Latvijai ir lielas priekšrocības, jo nekas nav jāizgudro no jauna, mums atliek vien skatīties un mācīties no pasaules pieredzes, kas uzkrāta jau 2 gadu simtu garumā. Vai spēsim mācīties no citiem, vai turpināsim arī paši pieļaut jau citur pārdzīvotas kļūdas?

1. Credit-Reporting Agencies: Their Historical Roots, Current Status, and Role in Market  Development by Rowena Olegario University of Michigan Business School. [03.05.2012.] Pieejams šeit.
2. T.Japelli and M.Pagano «Information Sharing, Lending and Defaults: Cross – Country Evidence», 10.2000 [18.04.2012.]Pieejams šeit.
3. The World Bank, «Latvia. Diagnostic review of Consumer Protection and Financial Capability.»; 87 lpp Latvia: Consumer Protection in the Credit Reporting System., April 2010 [02.05.2012] Pieejams šeit.